Category: Uncategorized

  • Pārpublicēts: Tūjas muiža (Dūjas muiža, Taubenhof)

    Pārpublicēts: Tūjas muiža (Dūjas muiža, Taubenhof)

    Raksts pārpublicēts no vietnes manasvietas.blogspot.com, lai pēc iespējas saglabātu apkopoto vēstures informāciju.

    Muiža 1564. gadā piederējusi Heinriham Ulenbrokam. 1624. gadā muiža piederējusi Jurgenam Aderkasam, bet 1646. gadā – Hansam Engedesam. Tāpat kā Dunti, kopš 17. gadsimta 70-iem gadiem Tūju pārņem fon Dunteni. Līdz mūsdienām pārbūvētā veidā saglabājies viņu celtais kungu nams, kurā 1919. gadā iekārtota skola ar dažām klasēm, bet 1925.gadā tā darbojas kā pilna pamatskola.

    Arnis Terzens delfi.lv raksta: “Tūjas pusē bija arī tāds barons Mengdens. Barona Mengdena meitu jaunībā iekārojis kāds Austrijas armijas virsnieks, uzvārdā Beize. Beigās apprecējis arī, turklāt pārcēlies uz dzīvošanu tagadējās Tūjas teritorijā, barona muižā Tobenhofā. Taču tā izveidojās, ka nekāda ilgā dzīvošana viņam ne Tūjā, ne vispār šajā pasaulē vairs nav sanākusi. Izrādās, tas Beize bijis ļoti negants, itin nemaz nav cienījis vienkāršos cilvēkus, latviešus kā tādus. Lai nu tagad paliek neatklāti tie viņa briesmu darbi, kas gan laikam patiešām bijuši briesmīgi, jo bijušais Austrijas armijas virsnieks Beize bijis pirmais, ko Latvijas atbrīvošanas cīņu laikā 1918. gadā latvieši šajā pusē pielikuši pie sienas. Knaukš – un gatavs. Bet no kopdzīves ar barona meitu viņam bijis dēls Burhards Beize, kurš savukārt laidis pasaulē barona mazmazbērnus – Mārīti un Daini, kuri šodien turpat apkaimē vien mītot. Mārīte, piemēram, akurāt tā pašā nama augšstāvā, kur apakšā veikalā saimnieko Rūta Kalniņa.
    Bet pati barona meita Tūjā dzīvojusi līdz pat 50-to gadu beigām. Vēl tagad daudzi atceras ne gluži izcilo skatu pēckara gados: barona meita sēž kārna zirdziņa vilkta pajūga priekšā, bet pats pajūgs faktiski ir tikai viena 200 litru ietilpīga muca. Un tajā mucā degviela, ko darba kārtībā barona meita regulāri piepildījusi Viļķenes MTS un tad vedusi Tūjas mehanizatoriem. Ne jau izsmieklam par to tagad minēts, nē – nekādā gadījumā, bet skaudri skumjā fakta konstatācijai par tās pasaules godības straujajām pārmaiņām.”
    Adrese: Salacgrīvas novads, Liepupes pagasts, Tūjas skola

  • Par naktsmieru

    no-sound-iconKempingā “Jūrasdzeņi” ar vārdu “naktsmiers” tiek apzīmēti apstākļi, kad tiek liegta mūzikas klausīšnās no mūzikas atskaņotājiem un ierobežota apkārtējos atpūtniekus traucējoša trokšņošana.

    Mēs neaizliedzam vakara sarunas un mierīgas aktivitātes! Bļaustīšanās, klaigāšanas, skaļas “dziedāšanas” u.c. tam līdzigas trokšņošanas gadījumos tiek izteikti aizrādījumi.

    30.07.2014. Papildināts ar vienu no saņemtām atsauksmēm:
    Jānis: Nolēmām ar ģīmeni pavadīt nedēļas nogali pie jūras kempingā, naksšņojot teltī. Jūrasdzeņi šķita OK. Kopumā arī bija viss ok – bet viena lieta tomēŗ jāpiemin, kas var būt svarīga citiem – pēc 23:00 kempingā (telšu laukumā) nebūs nekāds klusums un naktsmiers. It sevišķi, ja tas ir svarīgi, piemēŗam, kā mums, kas atpūtās (mēģināja) to darīt ar mazu bērnu.

    Atbilde:
    Ļoti pateicamies par komentāru!
    Pilnībā piekrītam Jūsu teiktam. Mēs paši vēlētos, ka tiešām naktsmiers būtu praktiski realizējama īpašība, bet tas ir ļoti grūti izdarāms. Kā jau visiem zināmā teicienā par pilienu darvas medus mucā, arī mēs esam pakļauti šai parādībai. Cik vien tas ir iespējams, mēs cenšamies vizuāli novērtēt cilvēku grupas, kas pie mums ierodas un “šaubīgos” laicīgi mēģinam atrunāt. Bet bēdīgākais, ka cilvēka patiesā būtība un uzvedība reibuma stāvoklī parādās tikai pēc ~23:00, kad daļa atpūtnieku vēlētos baudīt naktsmieru.

    Bēdīgi, ka mūsu rīcībā nav nekādu ideālu līdzekļu, kā cīnīties ar trokšņotājiem! Mēs spējam vien iet un aizrādīt par mūzikas atskaņošanu vai skaļākām sarunām, bet šo aizrādījumu efektivitāte ir pašu trokšņotāju ziņā. Ir tādi, kas vēl vairāk aizdegās par šiem aizrādījumie un tādos gadījumos situācija vēl pasliktinās.

    Arī policijas līdzdalība nav nekāds risinājums! Vienīgais, ko viņi var izdarīt, ir sastādīt protokolu par trokšņošanu “publiskā vietā” un pēc šī protokola sastādīšanas doties atpakaļ uz iecirkni, trokšņotāju atstājot turpat, kur tas ir bijis! Tāpat, “publiskās vietas” statuss ir viegli iegūstams, bet tam nāktu klāt “globāls” aizliegums tur atrasties alkahola reibumā vai pat ar atvērtu alk. dzēriena pudeli.
    Vienīgais radikālākais risinājums būtu apsardzes dienesta algošana (līdzīgi kā tas ir lielos sabiedriskos pasākumos), kas nepaklausības gadījumos trokšņotāju “izmestu” aiz sētas ar visu uzcelto telti un piederošo automašīnu (kuru viņš nevar braukt dēļ dzēruma). Jautājums, vai tas vispār ir iespējams?

    Ar nožēlu jāatzīst, ka Latvijas vasarā ir tikai pāris dienas, kad sabrauc ļoti daudz cilvēku un visi labprāt sagaida pakalpojumu uzlabojumus un komfortu. Diemžēl pie patreizējās cenu politikas nespējam atļauties atteikties no šiem retiem “milzīgiem” cilvēku pūļiem (kā tas bija pagājušā nedēļas nogalē), jo tādā gadījumā neko vairāk par nopļautu zāli un sausām tualetēm nespētu Jums piedāvāt. Kā redziet, mēs esam tur, kur esam un pat regulējot apmeklētāju apjomu ar pakalpojuma cenu, nekad 100% nespēsim izvairīties no šiem “darvas pilieniem”.

    Apsolām, ka turpināsim aktīvi domāt par šo jautājumu un tikmēr Jūs un pārējos aicinām braukt ciemos pa nedēļas vidu – darba dienās, kad starp teltīm ir lielāks attālums un nesalīdzināmi mazāka “darvas pilienu” varbūtība.

    Ar cieņu,
    Jūrasdzeņu administrācija

Translate »
Review Your Cart
0
Add Coupon Code
Subtotal