Izmantojot Camping.care iespējas, šogad piedāvājam kemperu vietu rezervēšanas sistēmu. Mūsu mērķis ir sniegt klientiem jaunas iespējas, kas palīdzētu uzlabot viesu apkalpošanas procesu un padarītu to efektīvāku. Šī sistēma ir ērta, droša un pārskatāma.

Camping Baltic – Tavs ceļvedis labākajiem kempingiem Baltijā

Vai meklē ideālu vietu atpūtai pie dabas Baltijas valstīs? Camping Baltic ir Tavs uzticamais ceļvedis, kas apvieno informāciju par labākajiem kempingiem Latvijā, Lietuvā un Igaunijā! Šis portāls piedāvā detalizētus kempingu aprakstus, kontaktinformāciju un ērtu meklēšanas sistēmu, padarot ceļojumu plānošanu vienkāršu un ērtu.

TraviGO.eu mobilā tūrisma aplikācija, kas piedāvā ērtu veidu, kā atrast un atklāt jaunus tūrisma objektus tuvā apkārtnē. Ar tūkstošiem tūrisma objektu kartē, kas balstīta uz pieredzējušu ceļotāju vērtējumiem un atsauksmēm, TraviGO.eu palīdzēs jums izcelt un izpētīt interesantus objektus, kuri var būt netālu no Jums. Neatkarīgi no tā, vai esat vietējais iedzīvotājs vai tūrists, Travigo.eu būs Jūsu ideāls ceļojumu biedrs, lai atklātu jaunus un aizraujošus ceļojumu maršrutus.

Rakstā “Viļņu radītās izmaiņas Baltijas jūras krastos. Skaidro pētniece” tiek analizēta Baltijas jūras viļņu ietekme uz piekrasti, krasta erozijas procesi un to iespējamās izmaiņas nākotnē. Tāpat tiek aplūkoti dažādi viļņu veidi un to sezonalitāte, kā arī vēja virziena izmaiņu ietekme uz Latvijas piekrasti.

Viļņu veidi un to ietekme uz krastu

• Zemie viļņi – raksturīgi vasaras sezonā. Tie pienes smiltis krastam, un ūdens lēni iesūcas smiltīs. Tā kā atplūdi ir vāji vai gandrīz nav jūtami, šādi viļņi palīdz nostiprināt krasta zonu un veicina pludmales izplešanos.
• Augstie viļņi – biežāk sastopami rudenī un ziemā. Tie ir spēcīgāki un nes lielu ūdens masu, izraisot aktīvu smilšu izskalošanos un veidojot krasta erozijas kāples. Šāda erozija var būt ilgstoša un veicināt piekrastes ainavas izmaiņas.

Vēja un viļņu virzienu izmaiņas

Pētījumi rāda, ka kopš 1990. gadu vidus ir mainījušies viļņu veidošanās un vēja virzieni. Agrāk lielākās vētras ietekmēja atklātās Baltijas jūras piekrasti, taču tagad arvien vairāk tiek skarta arī Rīgas līča krasta zona. Ja nākotnē šī tendence turpināsies, Rīgas līča rietumu piekraste, kas pašlaik atrodas aizvējā, varētu kļūt par aktīvāku erozijas zonu.

Vētru intensitātes pieaugums

Pēdējos gados vētru intensitāte un biežums ir palielinājies. Spēcīgākas vētras izraisa lielākus viļņus, kas var apdraudēt plašākas piekrastes teritorijas. Ilgtermiņā tas var radīt būtiskas izmaiņas krasta līnijā, veicinot piekrastes eroziju un izmaiņas smilšu pārvietošanās procesos.

Rakstā tiek uzsvērta nepieciešamība pētīt viļņu un vētru ietekmi, lai izprastu un prognozētu krasta izmaiņas nākotnē, kā arī pieņemt efektīvus lēmumus krasta aizsardzībai.

Pilns raksts pieejams šeit: LSM.lv

Esam publicējuši Tūjas vēstures fotogrāfijas.

1956.06.16 “Padomju Zeme (Limbaži)” Fotoreportāža no Tūjas jūrmalas

Jaunu seju gūst Tūjas zivju pieņemšanas punkts. Paplašināti zivju sālīšanas un kūpināšanas cechi, kādēļ blakus vecajai uzbūvēta jauna ēka. Tur papildus iekārtos 8 sālīšanas baseinus. Katrs, kas ciemojas Tūjas jūrmalā, labprāt grib pastaigāt pa garo steķu tiltu, redzēt, kā vakara krēslā bākas laternā margo acetilena liesmiņa. Taču steķu tilts bija vecs un caurumains. Šogad to atjauno, bet ne jau priekš ekskursantiem. Tiltu remontē, lai
zvejnieki labāk varētu nogādāt krastā zivis pēc jaunās metodes – ar motorsūkni.
Daudz interesanta arī zvejnieku kolchozā “Brīvā kaija”. Tur, piemēram, iekārtota siltumnīca, kur audzē puķes. Labas ienākumus šim kolchozam šogad sola sudrablapsu ferma.

Raksts pārpublicēts no vietnes delfi.lv, lai pēc iespējas saglabātu internetā atrasto vēstures informāciju par Tūju. https://manasvietas.blogspot.com/2019/06/tujas-muiza-taubenhof-dujas-muiza.html

Patiesībā Tūja ir tik pazīstama vieta, ka teju neatbilst “Kabineta” principam aplūkot sevišķi mazas, nepazīstamas, šķietami neievērojamas Latvijas vietas, kas uzmanību piesaista galvenokārt tikai ar labskanīgu nosaukumu. Tūju kā sevišķi elegantu, pat mazliet ekskluzīvu atpūtas vietu zina gandrīz visi. Tūja slavena arī ar to, ka tā ir patālu no Rīgas, tāpēc visi tās zinātāji turp nemaz nedodas. Lai gan vietējie iedzīvotāji stāsta, ka vasaras skaistākajās dienās visa piekraste tāpat esot pilna mašīnām, cilvēkiem un viņu atstātajām drazām.

Raksts pārpublicēts no vietnes manasvietas.blogspot.com, lai pēc iespējas saglabātu apkopoto vēstures informāciju.

Muiža 1564. gadā piederējusi Heinriham Ulenbrokam. 1624. gadā muiža piederējusi Jurgenam Aderkasam, bet 1646. gadā – Hansam Engedesam. Tāpat kā Dunti, kopš 17. gadsimta 70-iem gadiem Tūju pārņem fon Dunteni. Līdz mūsdienām pārbūvētā veidā saglabājies viņu celtais kungu nams, kurā 1919. gadā iekārtota skola ar dažām klasēm, bet 1925.gadā tā darbojas kā pilna pamatskola.

Arnis Terzens delfi.lv raksta: “Tūjas pusē bija arī tāds barons Mengdens. Barona Mengdena meitu jaunībā iekārojis kāds Austrijas armijas virsnieks, uzvārdā Beize. Beigās apprecējis arī, turklāt pārcēlies uz dzīvošanu tagadējās Tūjas teritorijā, barona muižā Tobenhofā. Taču tā izveidojās, ka nekāda ilgā dzīvošana viņam ne Tūjā, ne vispār šajā pasaulē vairs nav sanākusi. Izrādās, tas Beize bijis ļoti negants, itin nemaz nav cienījis vienkāršos cilvēkus, latviešus kā tādus. Lai nu tagad paliek neatklāti tie viņa briesmu darbi, kas gan laikam patiešām bijuši briesmīgi, jo bijušais Austrijas armijas virsnieks Beize bijis pirmais, ko Latvijas atbrīvošanas cīņu laikā 1918. gadā latvieši šajā pusē pielikuši pie sienas. Knaukš – un gatavs. Bet no kopdzīves ar barona meitu viņam bijis dēls Burhards Beize, kurš savukārt laidis pasaulē barona mazmazbērnus – Mārīti un Daini, kuri šodien turpat apkaimē vien mītot. Mārīte, piemēram, akurāt tā pašā nama augšstāvā, kur apakšā veikalā saimnieko Rūta Kalniņa.
Bet pati barona meita Tūjā dzīvojusi līdz pat 50-to gadu beigām. Vēl tagad daudzi atceras ne gluži izcilo skatu pēckara gados: barona meita sēž kārna zirdziņa vilkta pajūga priekšā, bet pats pajūgs faktiski ir tikai viena 200 litru ietilpīga muca. Un tajā mucā degviela, ko darba kārtībā barona meita regulāri piepildījusi Viļķenes MTS un tad vedusi Tūjas mehanizatoriem. Ne jau izsmieklam par to tagad minēts, nē – nekādā gadījumā, bet skaudri skumjā fakta konstatācijai par tās pasaules godības straujajām pārmaiņām.”
Adrese: Salacgrīvas novads, Liepupes pagasts, Tūjas skola