Piekrastes ūdeņu un saistītās piekrastes daļas plānošana Salacgrīvas novadā

22. janvārī plkst. 18:30 Tūjas zinību centrā (Liedaga ielā 11, Tūja) norisinājās Vides aizsardzības un reģionālās attīstītības ministrijas (sadarbībā ar SIA “AC Konsultācijas”) piekrastes ūdeņu (akvatorija 2 km platumā no jūras krasta līnijas) un saistītās piekrastes daļas plānošana – stratēģisko mērķu definēšanā. Projekta mērķis ir sagatavot priekšlikumus izmaiņām normatīvos regulējumos.

Darba procesā tika izskatīti sekojoši jautājumi:

• Informācija par projektu: http://www.panbalticscope.eu/
• Jūras piekrastes ūdeņu un saistītās piekrastes daļas plānošana (Jūras plānojums).
• Ir daži cilvēki, kas “nāktu pretīm” ar noejām, bet neviens nerisina šo jautājumu.
• Lembužos ir īpašums, kas piedāvā atpūtas iespējas (peintbols ar kaķenēm un vēlētos piedāvāt autostāvvietu), bet tas atrodas ārpus ciema robežām. Attiecīgi – problematīski ir attīstīties.
• Andris Klepers nogāja gar piekrasti un skaitīja apmeklētājus (2015.g. vasarā).
• Dabas takas – internetā Trūkst informācijas. Kādēļ nav plaši pieejamas informācijas par Jūrtaku? It kā projekta ietvaros sākuši marķēt ar info. zīmēm pludmali.
• Problēmātisks ceļš no Tūjas uz Ķurmragu.
• Trūkst rekomendācijas krasta erozijas mazināšanai. Jautājums nav īsti līdz galam izpētīts. Ar hidrobiologiem plānots tuvākā laikā šo pētīt.
• Kas notiek ar graustiem? Tūjas fabrika, pie pašas jūras – bij. attīrīšanas iekārtas u.c. piemēri.
• Izcērtot mežus, izžūst akas.
• Liepupes privātmāju kanalizācija ietek upītē.
• Virszemes ūdeņi netiek pienācīgi novadīti – nav pietiekamu grāvju.
• Jautājums par to, kā var pieļaut, ka tuvu jūrai turpina būvēt mājas (būvniecība aizsargjoslā).
• Saeimā tiek izskatīti aizsargjoslas grozījumi, kas laikam nepasliktinās situāciju. Doma esot pielikt klāt vēl Eiropas biotopus.
• No statistikas viedokļa apm. 55% piekrastes ir aizsargājamās teritorijas.
• Teorētiskā vēja parku vieta – apm. 2km no apdzīvotas vietas. Izskata iespēju to izveidot Ainažos.
• Nekontrolēta braukāšana ar kvadracikliem.
• Tūristi netiek pāri mazām upītēm.

Sāpīgie jautājumi Liepupē:
– Jūras krasta nostiprinājums
– Pludmales atkritumu savākšana
– Publiskās tualetes (piemēsloti meži)
– Noejas uz jūru
– Patvaļīga upītes krastu nostiprināšana (palisādes, gabioni, akmeņi?)
– Sētas līdz “augstākai bangai” un pašam upes krastam
– Pašvaldības mēģinājumi regulēt privātīpašuma zonējumu
– Vairākas ostu teritorijas tuvā apkārtnē. Par ostu – pašvaldība vēlās būvēt tur, kur var, bet tas ir pret īpašnieka vēlmēm. Bet vietā, kur privātais vēlās, to apgrūtinājumu dēļ nedrīkst.
– Attīrīšanas sistēmas ārpus apdzīvotām vietām (aizliegts rakt bio sistēmas; dabā tāpat notiek viss pa “vecam”)
– Trūkst pašvaldības autostāvvietas pie jūras